Rembate

• drukāt
• A A A

"Bruņinieku ordeņa laikos Rembate piederējusi pie Lielvārdes", raksta Andrejs Pumpurs. Tās priekšvēsture cieši savijusies ar visa Lievārdes novada vēsturi.
Polijas-Zviedrijas kara laikā kara posta, bada un sērgu rezultātā, kā arī muižu lauku paplašināšanas un jaunu muižu rašanās procesā, gandrīz iznīkušā Mēmesciema vietā, izveidojās Rembate jeb, kā to agrāk sauca, - Ringes muiža, viena no Lielvārdes muižas palīgmuižām. Tikai 1725.gadā tā atdalās no Lielvārdes muižas kā patstāvīga saimnieciska vienība.

Te, Rembates muižas vietā, tagad ir Lielvārdes kultūras nams.

1770.gadā Lielvārdes muižas īpašnieks Heinrihs Erihs fon Volfenšilds Rembates muižu piešķir savam krustdēlam baronam fon Igenstrēmam. 1811.gadā Elizabete Anna fon Štricha muižu par 1 550 000 sudraba rubļiem pārdod Fridriham Vilhelmam fon Strengeram. Vēlākos gados muiža kļūst par Rautenfeldu dzimtas īpašumu.

Muižas īpašnieks Reinrihs Rautfelds (dzimis 1822.gadā) studējis Tērbatā, ļoti inteliģents cilvēks, labs diplomāts, tiesas lietu zinātājs un ekonoms, bet sevišķi matemātiķis un būvmākslas pratējs, izdarīja pats nivelēšanas darbus priekš kanāla rakšanas un apūdeņošanas.

Andrejs Pumpurs 1858.gada pavasarī stājas dienestā pie barona Heinriha fon Rautenfelda par "pirmo mērnieka puisi" mērnieka palīgam, kurš barona uzdevumā mēra Rembates zemi.
Heinriha fon Rautenfelda dēla Kārļa Rautenfelda valdīšanas laikā muiža pieredz 1905.gada revolūcijas notikumus.
Caur Heinriha Rautenfelda dzīves laikā izveidoto parku, kas tagad izaudzis un vēl arvien nes Rembates vārdu, ceļš aizved pie stacijas. Raiba paliek dzīve ap Daugavu, kad 1858.gadā sāk būvēt Rīgas-Dinaburgas dzelzceļu.
Uzcelto staciju nosauc par Rembati. Pie stacijas atradies pirmais pasts un šai apkārtnē pirmā viesnīca, kas darbojusies līdz 1914.gadam.

1926.gada 22.februārī pamatojoties uz Rīgas apriņķa valdes rakstu par dzelzceļa stacijas un pasta - telegrāfa pārdēvēšanu, vienbalsīgi nolēma Rembates staciju un pasta kantori pārdēvēt par Lielvārdi.

Aiz dzelzceļa pārbrauktuves, braucot pa Pumpura stādīto aleju un sasniedzot Lielvārdes ciemata robežu, ceļš pagriežas pa kreisi.
Sākas ceļojums pa Rembates pagastu. Pagasts robežojas ar Lielvārdes pilsētu, Daugavu, Ķeguma pilsētu, Ogresgala, Lauberes, Suntažu, Lēdmanes pagastiem. Cauri pagasta teritorijai vijas skaistā un gleznainā Ogres upe. Rembate un Glāžšķūnis ir divas lielākās apdzīvotās vietas, pārējā ir lauku teritorija. Rembates pagasta platība 1935.gadā bija 8200ha ar 1682 iedzīvotājiem. Tika uzskaitītas 33-35 sīksaimniecības, 141 jaunsaimniecība, 151 vecsaimniecība. Darbojās A.Brieža dzirnavas "Straumes".

Patreiz pagasta kopplatība ir 8029ha. Savulaik šo zemes platību apsaimniekoja kolhozs "Uzvara", vēlākā paju sabiedrība "Rembate", kura likvidējās 1994.gada oktobrī.
Rembatieši ar cieņu atceras ilggadējā kolhoza priekšsēdētāja Magnusa Andersona 25 darba gadus, kuros viņš panāca Rembates ciemata izveidi un saimniecības uzplaukumu.

Septiņdesmito gadu otrajā pusē lielu zemes platību atsavināja kara lidlauka celšanai. 77 viensētu iedzīvotāji tika izmitināti citviet. Pašreizējā Nacionālo Bruņoto spēku Aviācijas bāze aizņem 501,5ha  zemes.