Uzņēmējdarbība

• drukāt
• A A A

 SIA "Latvijas Škirnes sēklas" piedāvā:

l Maisījumus pļaušanai, ganīšanai, kombinētai izmantošanai l

l Sīksīpoliņus l

l Sēklu maisījumus zirgu ganību ierīkošanai l

Informācija saimniekiem !

Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojumu centra Ogres nodaļa rīko izglītojošus seminārus, lai informētu mežu īpašniekus par Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros plānoto mežsaimniecisko pasākumu atbalsta saņemšanai no Eiropas Savienības.

Plānoto semināru norises grafiks mežniecībās:

3. martā pulksten 10.00 - Ogres mežniecībā;
4. martā pulksten 10.00 - Madlienas mežniecībā
5. martā pulksten 10.00 - Birzgales mežniecībā.

Semināros tiks apskatītas tēmas par projektiem «Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana», «Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana», «Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās», «Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija meža un lauksaimniecības zemēs». Pēc tam plānotas diskusijas.

Vēlams iepriekš pieteikties pa tālruni 29296675.

Par ES projektiem

Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumiem:

 "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana", otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 17.aprīlim, pieejamais publiskais finansējums - LVL 2 660 211  

 "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās", otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 17.aprīlim, pieejamais publiskais finansējums - LVL 350 000.

"Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana",otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2009.gada 16.marta līdz 2009.gada 17.aprīlim, pieejamais publiskais finansējums - LVL 1 000 000.

 Par piena kvotām

Piena kvotu sistēma Latvijā darbojas jau ceturto gadu. Latvijas kopējā piena kvota 2008./2009. kvotas gadam ir noteikta 743 221 tonnu apmērā, no kurām 731 915 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 11 306 tonnas - tiešās tirdzniecības piena kvota.

Piena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus ar piena kvotu. No tiem svarīgākie ir kvotas pirkšana/pārdošana, noma, kā arī kvotu pārveidošana. Šobrīd ekonomiskā situācija valstī daudziem ražotājiem radījusi būtiskas problēmas piena pārdošanā pārstrādes uzņēmumiem. Tālab ievērojami palielinājies tieši kvotu pārveidošanas darījumu skaits - piegādes kvotas īpašnieki, cenšoties saglabāt piena ražošanu un iegūt augstāku cenu par saražoto pienu, pārveido visu vai daļu savas piegādes kvotas tiešās tirdzniecības kvotā, lai pārdotu svaigpienu un piena produktus tieši patērētājam.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību tam, ka ir divu veidu pārveidošanas darījumi ar piena kvotām, kurus vajadzētu savstarpēji nošķirt - pastāvīgā pārveidošana, tas ir pārveidošana, kad darījums ir spēkā uz nenoteiktu laiku no reģistrēšanas brīža, un pagaidu pārveidošana, kad darījums ir spēkā tikai no reģistrēšanas brīža līdz kārtējā kvotas gada beigām. Tāpat jāņem vērā, ka katrs pagaidu pārveidotās kvotas ietvaros pārdotais piena kilograms reāli samazina konkrētā kvotas veida pieejamību „pastāvīgajiem" ražotājiem. Tas nozīmē, ka, ja pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) informācijas uz 2009. gada 3. februāri pagaidu pārveidotais tiešās tirdzniecības kvotas apjoms sasniedza 1 222 tonnas, tad par šādu apjomu tiešās tirdzniecības kvotas īpašniekiem šogad samazināsies valsts kopējās tiešās tirdzniecības kvotas pieejamais daudzums.

Pārsniedzot valsts piena kvotu, ražotājiem, kuru darbības rezultātā būs izveidojies kvotas pārsniegums, ir jāmaksā soda nauda 195,6 latu apmērā par katru pārsniegto kvotas tonnu (tas ir, par 28,6 lati par tonnu vairāk nekā, piemēram, vidējā piena iepirkuma cena Latvijā 2008. gada decembrī).

Tāpēc katram piena ražotājam ir jāseko līdzi savas kvotas izpildei, jāveic kvotas izpildes uzskaite un plānošana savā saimniecībā, bet nepieciešamības gadījumā jāmeklē iespēja savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt. Turklāt piena ražotājiem jāseko līdzi ne tikai savai, bet arī valsts kvotas izpildei, un rūpīgi jāapsver šī kvotas pārveidošanas nepieciešamība.

Papildus informācija par valsts kvotas izpildi ir pieejama Lauksaimniecības datu centra interneta mājas lapā http://www.ldc.gov.lv/, LDC Piena kvotu departamentā, tālrunis 67095070 vai pa e-pastu Inese.Bernere@ldc.gov.lv.

Pēc ZM informācijas

Mācības saimniekiem

1.      Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības

2.      Dažādi jautājumi, jaunākā informācija

Materiālus sagatavoja lauku attīstības speciāliste   B.Šteina

Aicinājums uz lauksaimniecības produktu tirgu!

Biedrība „Labo darbu aģentūra"

7.martā

Rīgā pie Kongresu nama

organizē

 zemnieku produktu tirgu.

Par dalību līdz 12.februārim sazināties ar Kristīnu, tālrunis 26161754, e pasts kristina.ancane@inbox.lv.

Dalības maksa Ls 0,00

Informācija zemniekiem

             Finanšu grūtībās nonākušās zemnieku saimniecības var pieteikties jaunai lauksaimnieku atbalsta programmai "Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai".

            Programmā paredzēts, ka, sadarbojoties saimniecības vadītājiem, to lielākajiem kreditoriem un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra ekspertiem, tiks veikta saimnieciskās darbības kopējā analīze un stratēģijas izvēle. Pēc tam būs izveidots saimniecības ražošanas plāns, kurā tiks iekļauti priekšlikumi saimniecības produkcijas samazināšanai, patērēto resursu un kreditoru prasību saskaņošanai ar saimniecības iespējām.

            Pakalpojuma saņemšanai zemniekiem vajag aizpildīt pieteikuma anketu, kas atrodama LLKC interneta mājas lapā http://www.llkc.lv/ sadaļā "Pieteikums". Aizpildīto anketu jānosūta uz e - pasta adresi: pieteikums@llkc.lv. Pieteikumu var sūtīt arī pa pastu uz adresi: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs - "Pieteikums", Rīgas ielā 34, Ozolnieku pagasts, Jelgavas rajons, LV - 3018, vai pa faksu uz numuru 63 02 22 64.

Par savstarpējo atbilstību

             Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC) izstrādājuši lauksaimniekiem vieglā un saprotamā valodā materiālu, lai sniegtu nepieciešamo informāciju par savstarpējās atbilstības (SA) pārvaldības prasībām un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem (LLVN) prasībām. Tajā ir apkopotas normatīvo aktu prasības, kuras, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2008, ir uzskaitītas MK noteikumu Nr. 269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" 1. pielikumā.

            Savstarpējā atbilstība ir prasību kopums, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, lai varētu saņemt tiešos maksājumus (vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību un atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām) un pretendēt uz atsevišķiem Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākumiem - „Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas ", „Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar direktīvu 2000/60 EK", „Agrovides maksājumi",  „Natura 2000 maksājumi (meža īpašniekiem "un „Meža vides maksājumi". Tātad savstarpējā atbilstība ir saikne starp lauksaimnieku saņemtajiem atbalsta maksājumiem un prasībām, kas ir jāievēro, lai respektētu sabiedrības  intereses.

            Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības dažādās jomās tiek ieviestas atšķirīgos laika periodos:

•  laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN)  - spēkā jau no
   2004. gada;

•  vides jomā - ar 2009. gadu;

•  sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības jomā:

•  prasības dzīvnieku identifikācijai un reģistrācijai - ar 2009. gadu;

•  pārējās prasības šajā jomā - ar 2011. gadu;

•  dzīvnieku labturības jomā - ar 2013. gadu.

            Latvijas lauksaimniekiem SA ietvertās prasības nav jaunums - lai saņemtu vienoto platības maksājumu, LLVN nosacījumi ir jāievēro jau kopš 2004. gada. Latvijas likumdošanā ir noteiktas prasības vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības, kā arī dzīvnieku labturības jomā, tomēr atsevišķu prasību sasaiste ar maksājumu saņemšanu notiks pakāpeniski, sākot ar 2009. gadu.

Konstatējot savstarpējās atbilstības prasību pārkāpumu, maksājums tiks samazināts. Ikvienu prasību pārkāpumu vērtēs pēc četriem pamatkritērijiem - apmērs, nozīmīgums, pastāvība un pārkāpuma atkārtošanās. Pēc novērtējuma tiks piemērots samazinājums līdz 5% apmērā, savukārt, ja pārkāpums atkārtosies nākamajā gadā, samazinājuma apmērs tiks palielināts 3 reizes, bet, konstatējot tīšu pārkāpumu, samazinājums var sasniegt pat 100%.

            Lauksaimnieks, kurš pretendē uz atbalsta maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei. Dažādās jomās pārbaudes veiks kompetentās kontroles iestādes:

• Lauku atbalsta dienests - vides jomā un par laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu ievērošanu;

• Pārtikas un veterinārais dienests - sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā (par dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, kā arī dzīvnieku labturību);

• Valsts augu aizsardzības dienests - sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā (par augu veselības aizsardzību) un vides jomā (par kultūraugu mēslošanas plāniem īpaši jutīgajās teritorijās);

•  Valsts meža dienests - vides jomā (par meža platībām).

 Turpinājumā savstarpējās atbilstības prasības:

l Vide   /A Daļa/ l

l Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija   / A Daļa / l

Svarīga informācija lauksaimniekiem, kas saņēmuši kredītu vai finanšu līzingu investīcijām

Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai

1. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu un kas ir saņēmis kredītu vai finanšu līzingu investīcijām:

1.1.  lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma (tai skaitā programmatūras) iegādei;

1.2. jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai.

2. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās kredīta vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz četru procentu gada kredītlikmi vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem.

 3. Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz 2009.gada 1.martam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

3.1. iesniegumu (1.tabula);

3.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

3.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

3.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par 2008.gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja norādīta mainīgā procentu likme, izziņā norāda gada vidējo procentu likmi;

3.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga līguma darījumu apliecinošo dokumentu kopijas - pirkuma vai uzņēmuma (būvniecības līgumu) līgumus un ar tiem saistītās maksājumu dokumentu kopijas (ja pirkums vai pakalpojums veikts bez rakstiska līguma, iesniedzami maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas);

3.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par būvēm (jaunbūvju gadījumā - par zemi, uz kuras atrodas būve) vai pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnika un tehnoloģiskās iekārtas iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kur paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnika un tehnoloģiskās iekārtas nonāk pretendenta īpašumā. Pretendents iesniegumam (1.tabula) var pievienot lūgumu Lauku atbalsta dienestam minēto dokumentu kopijas iegūt no atbildīgajām iestādēm.

Nenokavējiet!

Informāciju sagatavojusi lauku attīstības speciāliste B.Šteina

Valsts atbalsts lauksaimniekiem

          Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību". Dokuments nosaka šā gada valsts atbalsta apmēru lauksaimniecībai un turpmākai lauku attīstībai, kā arī tā piešķiršanas kārtību.

           Atbalstāmajiem pasākumiem piešķiramais subsīdiju finansējums 2009.gadā noteikts 16 181 709 latu apmērā.

           Atbalsts paredzēts šādiem pasākumiem: lopkopības sektoram ciltsdarba veikšanai saimniecībās - 6 046 438 lati, augkopības attīstībai - 628 500 latu, izglītībai un zinātnei - 1 029 500 latu un lauksaimniecības zemes ielabošanai - 165 000 latu. Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā kredītprocentu daļējai dzēšanai lauku saimniecībām un arī atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts novirzīt 5 957 658 latu, tai skaitā tiks atbalstīta arī produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana 50 000 latu apmērā.

           Atbalstam lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai novirzīti 505 300 tūkstoši latu. Atbalstam bioloģiskās lauksaimniecības tirgus veicināšanā un dalībai pārtikas kvalitātes shēmās plānots ieguldīt 127 500 latu, lauksaimniecības nozaru riska samazināšanā - 400 000 latu, valsts pagaidu atbalstam sēklkopībai - 16 382 latu. Savukārt 2008. gadā noslēgto līgumu izpildi finansēs 1 305 431 latu apjomā.

Sagatavoja lauku attīstības speciāliste B.Šteina pēc ZM mājas lapas informācijas